|
Augsne un tas augliba
Augsni sauc par irdenu zemes virskartu, kas ir izmainita zem dabu faktoru ietekmes, ka ari cilveka darbibai, un apveltits ar speju nodrosinat razu.
Svarigam augsnes ipasibam ierodas augliba, t.i. speja apmierinat augu vajadzibu barosanas elementos, udeni, gaisa.
Augliba medz ir dabiska (daba) un maksliga. Dabiska augliba top bez производственной cilveka darbibas. No tam poram ka cilveks saka iejaukties почвообразовательный procesa, pie dabiskas augsnes auglibas pieradas maksligs, t.i. augliba, ko radija cilveka darbs. Cilveka iedarbiba notiek augsnes apstrades, meslu ienesanas cela, atskirigu kulturu audzesanas un vispar caur agrotehnisku pasakumu un melioracijas kompleksu.
Iekultiveta augsne ir apveltita ar maksligu auglibu, bet vina vienmer saglaba ari dabisku auglibu.
Razigu valsts speku attistiba noteic .cnlieueiaakc? dabiskas augsnes auglibas un ekonomiskas auglibas limenis pakapi.
Augliba ir augsnes lielums, kura ir dinamiska, atkariga no tipa, pirmieza kvalitates, mitrinata nosacijumu, darbu organizacijas lauksaimnieciba un ta talak Pie pareizas agrotehnikas vins laida возрастает.
Zinatni par augsni radija krievu zinatnieks V. V. Dokuchaev (1846— 1903). Lidz vinam почвоведения ka zinatne nebija. Augsne bija studejama ka beigts, geologisks kermenis. V. V. Dokuchaev pieradija, ka augsne ir совокупного rezultats, visai ciesas muzvecas mijiedarbibas starp udeni, gaisu un zemi, no vienas puses, ar augu un dzivniecisku organismiem — ar citu. Kopa ar zinatnes radisanu par augsni vins radija ari lielisku почвоведов skolu, kura ieverojami bagatinaja докучаевское zinatnisks mantojums.
|